Ātrās idejas par velotūristu piesaisti Liepājai

05/01/2016
Ātrās idejas par velotūristu piesaisti Liepājai

Izlasīju īsu rakstiņu portālā Delfi par šoseju velosipēdistiem Vācijā http://www.delfi.lv/auto/zinas/vacija-atklaj-pirmo-lielcelu-tikai-velosipediem.. un atcerējos par kaut kad vietējos portālos lasītām idejām velosipēdistu infrastruktūras attīstībai Liepājā - savienot Liepāju ar Grobiņu ar velosipēdistu celiņu, arī izbūvēt veloceliņu uz Nīcu. Tad nu prātā iešāvās dažas domas, ko nolēmu uzlikt uz papīra, lai rosinātu domu apmaiņu ar varbūtējiem citiem interesentiem. Jo īpaši tādēļ, ka ziņas par veloceliņu uz Grobiņu un Nīcu neizskatījās tādas kā drošas un uzreiz ticamas. Bet daudzas idejas jau sākumā šķiet neticamas un nepiepildāmas.

Domāju, ka esmu viens no aktīvajiem Liepājas pedāļu minējiem un esošo Liepājas celiņu tīklu esmu izbraucis simtiem reižu. Kopumā neko ļoti sliktu par šajā infrastruktūrā ieguldīto darbu un līdzekļiem teikt nevar. Ir ļoti labi, ka tādi celiņi mums vispār ir un ka kopumā to ir tik daudz, taču, manuprāt, ne visi celiņi ir trāpījuši desmitniekā ar savu izvietojumu pilsētā un ne visi tie sniedz maksimāli iespējamo pienesumu pilsētai kopumā. Ir visai skaidri sajūtams, ka tie izvietoti pēc līdzfinansētu projektu pieejamības principa, nevis konkrētas, labi mērķētas programmas ietvaros. Manuprāt ir tikai divu veidu pamatojums veloceliņa izvietošanai.

Viens ir absolūti utilitārs – veloceliņš nodrošina drošu pilsētnieku pārvietošanos ar velosipēdu no mājām uz darbu un atpakaļ. Otrs un, manuprāt, pat svarīgāks pamatojums ir veloceliņš, kas pārsvarā kalpo kā aktīvās atpūtas infrastruktūra, līdzīgi kā parka celiņi vai skeitparka laukums. Tāds mums Liepājā nešaubīgi ir celiņš kāpu zonā no Kūrmājas prospekta līdz pilsētas dienvidu robežai. Tieši pa šo maršrutu vairākas reizes esmu uzaicinājis izbraukt savus viesus un atsauksmes vienmēr ir bijušas ne tik vien pozitīvas, bet pat sajūsmas pilnas, jo īpaši vasaras sezonā, kad darbojas pludmales kafejnīcas. Taču tieši šis maršruts ir nepietiekami garš. Alternatīva ir doties izbraukumā gar Brīvības ielu vai Pulvera ielu, taču tas nav neko vilinoši ne apkārtējās ainavas dēļ, ne arī gaisa kvalitātes dēļ līdzās aktīvai auto transporta plūsmai. Saprotams, ka tādus viaduktus, kā redzam portāla Delfi rakstiņam pievienotajā bildē, Liepāja atļauties nevarēs, bet es tomēr gribu rosināt izvērtēt visas pilsētas kvalitātes, kuras varētu interesēt ne tikai vietējos aktīvās atpūtas cienītājus, bet arī pilsētas viesus un varbūt plānot gājēju un velosipēdu braucēju infrastruktūru šajās vietās. Lūk, dažas idejas.

Ālandes upes skats no tilta pa ceļam uz lidostu

Ālandes upes skats no tilta pa ceļam uz lidostu

Ja tiešām ir cerības kādreiz savienot Grobiņu un Liepāju ar veloceliņu, tad iesaku neizvietot to šosejas malā, bet izmest līkumu gar Ālandes upi. Tad Grobiņā šāds celiņš trāpītu tieši uz esošo celiņu Dzirnavu ielas galā pie pilskalna, bet Liepājā tas ienāktu no Cimdenieku puses un pieslēgtos Brīvības ielas celiņam. Ālandes upe jau par sevi būtu jauka celiņa ainavas sastāvdaļa, bet galā Grobiņas pilsdrupu komplekss un Dzirnavu dīķis ir labs galamērķis izbraukumam ar velosipēdu, turklāt visai aizsniedzamā attālumā pat svētdienas braucējam. Celiņa garums no šāda izvietojuma būtiski neatšķirtos, tātad investīciju apjoms būtu līdzīgs. Jā, procedūra gan būtu daudz sarežģītāka privāto īpašumu dēļ, bet arī šīs lietas tomēr ir risināmas.

Tipisks skats uz Liepājas ezeru no šobrīd pilsētniekiem pieejamas ielu infrastruktūras

Tipisks skats uz Liepājas ezeru no šobrīd pilsētniekiem pieejamas ielu infrastruktūras

Turpinu sapņot... Vēl labāk būtu, ja šādu celiņu jau Liepājas teritorijā varētu turpināt gar ezera krastu un izvest cauri visai pilsētai līdz pat Ganību ielas galam, kā labu alternatīvu jau pieminētajam celiņam kāpu zonā. Ezera krasts ar visām laivu būdām un citām drazām šobrīd faktiski ir pilsētniekiem nesasniedzams. Šāda infrastruktūra tad ērti savienotu jau esošos ezera krastā izvietotos objektus, piemēram, putnu vērošanas torņus, Zirgu salas labiekārtojumu, t.s. Golodova dambi un citus, kas vēl ir tikai ieceru līmenī. Un nav jau tā, ka purvainajos ezera krastos šur tur nevar šādu būvi izvietot arī uz stabiem, līdzīgi kā jau esošās laipas uz putnu torņiem. Šāda infrastruktūra palielinātu Liepājas ūdensmalas garumu vismaz par ceturto daļu un būtu milzīga pievienotā vērtība jau esošajām kvalitātēm, kas šeit vilina tūristus.

Putnu vērošanas tornis Lauku ielas galā

Putnu vērošanas tornis Lauku ielas galā

Ja to visu vēl izdotos papildināt ar sakarīgu esošo tiltu aprīkošanu ar joslu velosipēdistiem un ar pāris labi plānotiem maršrutiem cauri brūkošajam pilsētas centram, kur vēl atlicis kaut kas uz ko paskatīties, domāju šāds celiņu tīkls tad būtu visai vērtīgs pārdošanas instruments ar no Blue Shock Bike nomātajiem vai ar līdzpaņemtajiem velosipēdiem braukt gribošajiem Vācu tūristiem. Jau tagad vasarā Liepājas ielās var redzēt gana daudz vasaras izbraukumu busiņu, jeb slengā saucamo kemperu ar svešām numura zīmēm un velosipēdiem aizmugurē. Pie atbilstošas reklāmas ar priedēm kāpās un baltiem gulbju kakliem ezerā, tikko aprakstītie maršruti varētu būt visai vilinoši, lai šo busiņu skaitu palielinātu vairākas reizes.

Tālākā nākotnē prātā, protams, būtu jāpatur arī maršruts līdz Bernātiem un ne jau gar šosejas malu...

Uz tikšanos trasē!
Gundars Vīksna,
Arhitekts

 

P.S. Ja kāds, kas šo rakstiņu ir izlasījis man ļoti piekrīt, aicinu uzrakstīt kādu atbalstošu komentāru. Ja komentāru būs vairāk, kā tikai daži, apsolos vēlāk to visu atbilstoši noformēt un ar vēstuli aizsūtīt mūsu priekšstāvjiem domē. Mana pieredze saka, ka kaut kas no šādi izteiktā šad tad arī aizķeras un vēlāk nonāk arī reālos plānos.

Skatījumi(0)
Komentāri(0)

Komentāri

G. Vīksna

Manuprāt, sabiedrības izpratne par arhitekta darbu ir stereotipiska - arhitekts zīmē mājas un viņa galvenais uzdevums ir rūpēties par ēku fasāžu dizainu, lai tās būtu "smukas".  Taču realitātē arhitekta darbs ir izteikti analītisks. Ēkas funkcija ir tikpat svarīga, kā fasāžu risinājumi.

Ilgu gadu gaitā ir strādāts ar visai atšķirīgas funkcijas projektiem un šajā darbā ir bijis jāizprot reizēm visai svešas un iepriekš nezināmas lietas. Uzkrātā pieredze, protams, veido manu pasaules uzskatu un lietu kārtības redzējumu. Tādēļ ir lietas, procesi, kur es redzu - hei, tas taču ir neracionāli, vai tas varētu notikt labāk, ja cilvēki nedaudz savādāk uz lietām paskatītos. Man likās, ka būtu labi, ja es mēģinātu populārā veidā skaidrot, pamatot, kas varētu notikt labāk, ja cilvēki uzzinātu manu viedokli un varbūt atzītu, ka ir vērts tajā arī ieklausīties.

Savs blogs ir laba iespēja uzrunāt cilvēkus. Tas nekas, ja izteiktais viedoklis uzreiz netiek pieņemts un tiek uzrakstīts kāds asāks komentārs. Manam viedoklis nav obligāti jābūt vispareizākajam.

 

G. Vīksna

Kā ietaupīt naudu ar labu arhitektu?

Pieprasīt informāciju