Arhitekti

Jau vairāk kā trīsdesmit gadi pagājuši, kopš daru šo darbu. Pa šo laiku esmu sapratis, ka, līdzīgi kā jebkurā citā nozarē, arī arhitektūrā ir cilvēki, kas procesus virza, nosaka tendences un tad ir visi pārējie, kas seko kopējai attīstībai un tendencēm un cenšas tās interpretēt un iestrādāt savos darbos. Tie pirmie visā pasaulē ir tikai daži, vai visādā ziņā nedaudzi. Viss lielais vairums pasaules radošo cilvēku ir tie otrie, kas tendencēm cenšas sekot. Tikai citam sanāk labāk un citam ne gluži tik labi. Es visu mūžu esmu centies darīt lietas, cik labi vien spēju, būt, ja nu ne sekotāju pirmajās rindās, tad vismaz nebūt pēdējais, un tad nevar neielikt visu savu emociju gammu katrā savā darbā. Jo tālāk rit mans darba mūžs, jo vairāk mīlestības esmu iemācījies savos darbos ielikt.

Ne katrreiz mēs apzināmies un bieži nav formulējams, kāpēc esam šo profesiju izvēlējušies. Bet iespēja sava darba rezultātu aplūkot mērogā 1:1, vairumā gadījumu rada pozitīvas emocijas un padarītā gandarījumu. Protams, ka ne jau viss notiek bez grābekļa kāta atsitiena vai kārtējā ierēdniecības murga. Bet laba komanda birojā un brīvajā laikā kalni, sniegs un pavasara saule ir tas, kas liek to aizmirst un nojaust, ka tas ko tu dari tev sanāk un izdodas.

Cilvēkam ir nepieciešamas tikai četras sienas un jumts virs galvas - māja kas kalpo kā patvērums no nelabvēlīgiem laikapstākļiem, nelabvēlīgiem cilvēkiem, dzīvniekiem un arī tā ir vieta kur droši justies. Mans darbs ir padarīt šo patvērumu komfortablāku.

Dabas nepārtrauktais mainīgums, daudzveidīgums un skaistums dod cilvēkiem dažādas sajūtas. Savā darbā vēlos ielikt kaut ko mazliet skaistu, mazliet neparastu un mazliet patīkamu.

Vēlme kļūt par arhitektu man bijusi cik vien spēju sevi atcerēties. Arhitekta darbs ir ļoti atbildīgs, sarežģīts un brīžiem strespilns. Profesijas galvenais uzdevums ir padarīt vidi, kurā dzīvojam mums patīkamu un piemērotu, ja tas izdodas, tad iegūtais gandarījums par paveikto atsver visas grūtības.

Attīstība būvniecībā notiek nepārtraukti, jauni izgudrojumi, materiāli un tehnoloģijas. Dažkārt mūžīgais mācību process un lielā atbildība nogurdina, bet garlaicīgi nav nekad. Ja esmu noguris, dodos atvaļinājumā, atpūšos kalnos - prom no ikdienas, lai pēc tam ar pilnu sparu varu turpināt iesākto. Vislielākais gandarījums darbā ir realizētie objekti - ieraudzīt dzīvē to, kas uz papīra likās tik maziņš un nereāls.

Reiz sensenos laikos cilvēks sāka būvēt. Kas vairs pateiks - kad, kur un kāpēc? Mainās laiki, materiāli un tehnikas, bet cilvēks joprojām būvē un būvēs arī turpmāk. Tātad, ne mēs to sākām un ne ar mums tas beigsies. Mēs esam šeit un tagad, un ir gandarījums piedalīties šī garā stāsta nelielā epizodē.