Daudzstāvu dzīvojamie rajoni veido ap 50% no pilsētas dzīvojamā fonda, tas ļauj pieņemt, ka apmēram puse pilsētas iedzīvotāju dzīvo kādā no Liepājas mikrorajoniem – Dienvidrietumos, Zaļā birzē, Laumas dzīvojamā rajonā, Ezerkrastā, Tosmarē vai Karostā. Ja Rožu laukumu mēs mēdzam saukt par pilsētas sirdi, tad šie tautā sauktie ‘guļamrajoni’ ir ne mazāk būtiski pilsētas ‘organisma dzīvības centri’, jo patiesā dzīvība jau pulsē tajos. Savas mājas apkārtne ir katra bērna pirmais iespaids par savu pilsētu, un arī katra pieaugušā piesaistes punkts savai pilsētai. No turienes mēs nākam un tur atgriežamies pēc savām dienas gaitām.
Ko man te darīt?
Bet, .. ne velti es minēju vārdu ‘guļamrajons’, tas, tomēr, skan ne īpaši labi. Kādēļ šāds dzīvojamo māju apzīmējums, vai tad tur tikai izguļas? Katrs dzīvoklis ir kā čaula, kurā mēs ieraujamies, lai pasargātos no apkārtējās vides, vēl pieliekam biezus aizkarus, lai kāds nevarētu ielūkoties mūsu teritorijā – jo mēs jau nepazīstam tos tur, tajā pretējā mājā. Tas varētu būt tādēļ, ka daudzstāvu dzīvojamo rajonu ainava un atmosfēra tajos neveicina sociālo kontaktu veidošanos. Ja cilvēki neiet ārā no saviem dzīvokļiem, nesatiek viens otru un nerunājas, tad viņi arī nav pazīstami savā starpā un neveidojas sadarbība, atvērtas un pozitīvas attiecības.
Šeit atceros kādu gadījumu. Mēs bijām grupa ainavu arhitektu, kas pētīja Spānijas pilsētas Barselonas publiskās āra telpas iekārtojumu. Šajā sakarā arī staigājām pa ārkārtīgi kvalitatīvi iekārtotajiem daudzstāvu dzīvojamiem rajoniem – biju pārsteigta, ka vairāki vietējie cilvēki nāca klāt un prasīja, ko mēs tur meklējam un kādēļ staigājam pa viņu rajonu. Tas man lika aizdomāties, ka šie cilvēki par savu teritoriju uzskata visu savu mikrorajonu un jūtas atbildīgi un ieinteresēti par visu, kas tur notiek, un ievēro ienākušus svešiniekus. Šādu piederības izjūtas veidošanos veicina augsts labiekārtojuma līmenis. Ja dažādu vecuma grupu cilvēkiem ir patīkami un interesanti uzturēties mājas pagalmā, ja pagalms ir drošs un sakopts, tad arī iedzīvotāji tur satiek viens otru, atpūšas un veidojas savstarpējās attiecības, kopīga rūpe par savu māju un tās apkārtni.
