Savrupmāja ainaviskā vietā ezera krastā, meža ielokā ir izaicinājums līniju un formas saderībai ar dabas vidi. Šajā gadījumā projekts to risina ar formas vienkāršību un līniju skaidrību. Monolīta betona ēkas konstrukcijas un apdare gan fasādēs, gan iekštelpās kombinācijā ar lielām stiklojuma plaknēm un koka dēļu grīdām, sienu apšuvumu un žalūzijām, kā arī zaļais jumts ir pamatā ēkas tēlam – askētiska, bet stabila vērtība gravas galā ar skatu uz ezeru.