ZEMA ENERGOPATĒRIŅA – PASĪVĀS MĀJAS

Jau vairākus gadus arī Latvijā termini „zema energopatēriņa ēka” un „pasīvā māja” vairs nav sveši. Īpaši aktuāla šī tēma ir kļuvusi saistībā ar valdības atbalstītajām aktivitātēm ēku siltināšanas programmu realizācijās. Taču tikai dažās Eiropas valstīs šobrīd ir apstiprināti “zema energopatēriņa ēku’’ nacionālie standarti – visplašāk analizē un izmanto Vācijas “zemas enerģijas patēriņa ēkas” un Šveices nacionālos standartus. Tie par energoefektīvām uzskata būves, kurās enerģijas patēriņš nepārsniedz50 un 42 kWh/m2 gadā. Lielākie siltuma zudumi, kā bieži domā, notiek nevis pa ārsienām (18%), bet caur stiklotām virsmām(27%), ar “dabīgo’’ ventilāciju (21%), karstā ūdens sagatavošanai (21 %).

Ļoti vienkāršotam salīdzinājumam – šobrīd nesiltināto ēku apkurei Latvijas apstākļos nepieciešams vidēji 200 – 250 kWh/m2 gadā, Eiropas Savienības līdzfinansējuma ēku siltināšanas projektos būs vismaz zem 100 kWh/m2 gadā. Varam secināt, ka mūsu šī brīža aktivitāšu siltināšanas programmas, protams, ir efektīvas, bet stipri atpaliek no Eiropas vadošo valstu „zema energopatēriņa ēku” standartiem, kas nozīmē, ka faktiski pēc dažiem gadiem, pie kārtējās siltumenerģijas tarifu sadārdzinājuma, kas ir neizbēgams, atkal sāksim domāt par ēku siltuma zudumu uzlabojumiem.

Šobrīd otrs populārs termins ir “pasīvā ēka”. Pasīvajai (Passivhaus) mājai Vācijā enerģijas patēriņš nepārsniedz – 15 kWh/m2, Ziemeļvalstīs– 25 kWh/m2. Tik maz siltuma enerģijas var „saražot” ģimene, mājdzīvnieki un sadzīves elektroiekārtas, tātad papildus izmaksas par apkuri nebūs nepieciešamas. Ēkas siltināšanas materiāla slānim sienām būtu jābūt vismaz 35 cm, jumtam 50  cm, grīdām uz grunts 20cm Kopējai logu, durvju rāmju izolācijai ir jābūt gandrīz vai perfektai, ne mazāk par 0,8 W/m²K.

Pasīvai ēkai ir nepieciešams būt pēc iespējas – blīvai, lai nerastos vietas, caur kurām ēka var pazaudēt silto gaisu, vai iegūt negatīvas temperatūras gaisu no apkārtējās vides. Tas nozīmē, ka jālieto speciālas membrānas (piem. Pro Clima) ar kurām no telpas iekšpuses, zem beigu apdares, veido noslēgtu, gaisu aizturošu membrānas kontūru. Gaisa caurlaidības testa aizsācējs Latvijā ir Latvijas Universitātes (LU) Vides un tehnoloģisko procesu matemātiskās modelēšanas laboratorijas (VTPMML) vadītājs, as. prof. Andris Jakovičs. Šobrīd profesionāls ‘’blower door’’ tests Latvijā ir kļuvis pieejams pakalpojums (SIA «Artiva», SIA «Vek» u.c.), kuru izmanto ne vien būvnieki, attīstītāji un apsaimniekotāji, nekustamā īpašuma nomnieki un pircēji, bet arī energoauditori. Līdz ar ēkas blīvuma nodrošināšanu, dabīgā ventilācija vairs nav iespējama pēc būtības, jo tā ir energo neefektīva, neatņemama ēkas sastāvdaļa kļūst piespiedu vēdināšana, kura spēj virs 75% atgūt ar gaisu izvadāmo siltumu, reizē nodrošinot jau sasildīta vai atdzesēta svaiga gaisa pieplūdi, tātad komfortu telpās (Paul ventilācijas iekārtas SIA «Artiva», u.c.). Efektivitāte tiek sasniegta ne tikai ar mūsdienīgu iekārtu un tehnoloģiju izmantošanu aizvadošā siltuma atgūšanai, bet arī ar pieplūstošā svaigā gaisa papildus sasildīšanu vai atdzesēšanu ar zemes konstantās temperatūras ~+8*C palīdzību, izbūvējot pieplūdes gaisavadus zemē.

Praktiski salīdzinot pasīvas un parastās mājas būvniecības izmaksas, var teikt, ka pasīvo māju būvniecībai ir nepieciešami par 30% lielāki kapitālieguldījumi. Pēc aprēķiniem, pasīvām mājām siltumenerģija ir nepieciešama līdz pat 80% mazāk nekā jaunceltnēm, kas celtas pēc pašreizējiem būvnormatīviem. Enerģijas taupīšana būtu jāuztver kā mērķis, nevis līdzeklis supermodernas dzīves un vides radīšanā, jo būvizmaksu sadārdzinājums šodien noteikti būs ieguvums nākotnē, nekrītot izmisumā pie kārtējā rēķina saņemšanas, līdz ar enerģijas tarifa kārtējo paaugstinājumu.

Arī mūsu birojs ir izstrādājis vairākus projektus esošu ēku energoefektivitātes paaugstināšanai. Par to sīkāk lasiet http://gvbirojs.lv/projekti/eku-fasazu-siltinasana-ne-tikai-mazaki-maksajumi-par-siltumu.

Arnis Balčus,

arhitekts