Apritējis jau vairāk kā pusgads, kopš beidzu Latvijas Lauksaimniecības Universitātes Lauku inženieru fakultāti – Ainavu arhitektus. Kopumā studijas ilga piecus gadus, iegūstot profesionālā bakalaura grādu ainavu arhitektūrā un vēlāk profesionālo kvalifikāciju “ainavu arhitekts”.
Studiju programmas mērķis: sagatavot ainavu arhitektūras un plānošanas nozarē vispusīgi izglītotus speciālistus, kuri spējīgi novērtēt pašreizējo stāvokli Latvijas lauku, pilsētu un apdzīvotu vietu ainavās, noteikt tās vizuāli estētisko, ekoloģisko un funkcionālo kvalitāti un izstrādāt ainavas izveides stratēģiju, veicot kompozicionāli mākslinieciskus, funkcionālus un ekoloģiskus uzdevumus konkrētos objektos.
Universitāte dod studentiem minimalās nepieciešamās zināšanas un ievirzi tālākai radošās profesijas attīstībai, ļaujot katram pašam izkopt savu redzējumu un individualitāti. Ainavu arhitektūras studijas Latvijas Lauksaimniecības Universitātē izveidotas nesen. Nenoliegšu, ka nepieciešami dažādi programmas uzlabojumi (kas jau notiek).
Daudz laika tiek veltīts dažādu profesoru (arī ārzemju) lekcijām, semināriem un diskusijām. Intensīvi notiek apmaiņas programmas studentiem un pedagogiem. Liels uzsvars tiek likts uz ekskursijām pa Latviju un ārpus tās robežām, kas dod lielu ieguldījumu izvēlētās profesijas izaugsmei. Mācību ekskursijās apskatītas gan ļoti senas vietas, gan arī jaunas – nesen izveidotas ainavas un arhitektūras objekti, kas nav savstarpēji nošķiramas. (Piem: Florence, Pompeja, Atēnas, Barselona, Meteoras, Delfi, Roma, Venēcija, Krakova, Vīne, Prāga, Egera, Cīrihe, Monako, Ženēva, kā arī ļoti daudzas citas vietas, kur esmu pabijusi).
Šī pieredze un iegūtās praktiskās zināšanas, apskatot pasaules ievērojamās vietas un to mainīgo un savdabīgo dabu, ļoti palīdz tālākajās studijās un darbā.
Mācību procesā studentiem tiek dota rīcības un domu brīvība. Darbos katrs mēģina panākt savu ideju apstiprinājumu tās daudzpusīgajās šķautnēs, jo šeit no studenta prasa visu (dabas, vides, klimata, laika, gadalaika, sadzīviskās un cilvēciskās lomas, u.c.). Ainavu arhitekta darbs bieži notiek tiešā sadarbībā ar arhitektu, tādēļ, lai saprastu arhitektus, tad nedaudz mācību programma pieskaras arī ļoti vienkāršai ēku arhitektūrai un interjeram. Uzsvars tiek likts uz projektēšanu, dažādu vietu izpētēm, analīzēm un skatu meklēšanu.
Darbos vēlams parādīt ‘’KAM? ‘’, jo pārsvarā mēs projektējam cilvēkiem un ‘’KAPĒC?’’ – lai justos labi un harmoniski, ievērtējot dažādo izjūtu skalu. Mācību darbs notiek intensīvā ritmā, aizņemot daudz laika. Līdz ar to studiju gados tu pamazām saaudz ar izvēlēto profesiju, domāšanu un izjūtām.
Specialitāti izvēlējos sen un apzināti, ko rāda arī manis rakstītais raksts. Pēc pamatskolas sāku mācīties Valsts Bulduru Dārzkopības vidusskolā – Ainavu un augu dizaina nodaļā. Tajā ieguvu fantastiskas zināšanās par augiem. Beidzot skolu, sāku strādāt arhitektu birojā. Vēlāk iestājos Latvijas Lauksaimniecības Universitātē – Ainavu arhitektos. Apvienoju iegūtās zināšanas un uzkrāto pieredzi. Sapratu, ka tā nav viegla profesija , jo nepārtraukti jāpapildina iegūtās zināšanas. Ikdienas darbs ir saistīts ar nemitīgi mainīgām un neprognozējam lietām ( dabu, laiku, gadalaikiem, klimatu, augiem utt.)
Citi jau saka, ka puķīšu stādīšana vien esot – var jau būt? Padomāsim – parks ko esi veidojis pieaudzis kļūst tikai pēc gadiem 70! Cik ilgi cilvēki dzīvo???Vai pats projektētājs to ierauga? Ar mazdārziņiem ir nedaudz vieglāk, to vizuālā telpa sāk veidoties pēc gadiem 5, bet baudāms dārzs pēc gadiem 10. Šeit jāskatās vēl sīkāk, tas atkarīgs no augu sortimenta, esošās vietas, vēlmēm un citām svarīgām lietām, kas ne vienmēr ir tieši saistītas (ģeoloģija, ģeogrāfija, bioloģija, botānika, klimatoloģija, hidroloģija u.c). Projektētājam jāzin ļoti daudz, lai darbs būtu veiksmīgs: krāsas, kompozīcija, praktiskums, loģika un smalkas cilvēku sajūtas, zināšanas un sabalansētība kopā ar arhitektūru. Ainavu arhitektūra – sarežģīta, bet interesanta profesija.
Studiju laikā man būtiski mainījās uzskati, kas tieši saistīti ar izvēlēto profesiju un dzīves vērtībām. Skola deva iespēju izvērtēt dabas dotās dāvanas (dabu, augus, gaisu, ūdeni, gadalaikus utt.) un cilvēka iespēju ar tām ‘’rīkoties’’. Daba un laiks – mūsu profesijā ir pamatu pamats, kas liek uzņemties milzum lielu atbildību un respektēt to darbos. Iedziļinoties šajā pasaules uzbūvē cilvēks ir tikai viens no dabas ‘’smalkajām sastāvdaļām’’ un jāsaprot ka esam viens no otra ļoti atkarīgi. Daba valda par mums – cilvēka iejaukšanās rezultātā – tā mainās, ne vienmēr dodot tieši saskatāmas un vēlamas lietas. Vai nedarīt neko – protams ne! Mēs vēlamies dzīvot pievilcīgā vidē tās daudzpusīgajās izpausmēs.
Rita Davidaite,
Ainavu arhitekte
Komentāri