Arhitektūras stils savā ziņā ir relatīva lieta. Arhitektūras vēsturnieki ir definējuši vēsturiskos arhitektūras stilus – gotika, renesanse, klasicisms, jūgendstils, neoklasicisms, nacionālais romantisms… Pēdējo simts gadu vēsture gan raksturīga ar strīdīgākām stilu definīcijām, kopš pagājušā gadsimta sākumā arhitektūras skolas iedibinātā funkcionālisma pamatpostulātiem, kad īsā laikā tiem pievienojās lielākā daļa pasaules arhitektu, arhitektūras stila izpratnē un interpretācijā saskatāmas vairākas atšķirīgas līnijas – piemēram postmodernisms, minimālisms, organiskā arhitektūra… Taču stāsts nebija iecerēts par arhitektūras stiliem, bet gan par stilu, kā laika vai laikmeta spoguli, ilustrāciju. Varbūt pat lietot terminu ir nepiemēroti, ja runa ir par samērā triviālu izpratni par to, kādai ir jāizskatās iecerētajai privātmājai. Raksta iecere ir rosināt pārdomas, izpratni par laikam atbilstošu iecerētās ēkas tēlu…
Cerot, ka šis raksts palīdzēs kādam izvairīties no līdzīgas situācijas, gribu izstāstīt nesenu gadījumu, kad, neskatoties uz darba trūkumu šajā krīzes laikā, biju spiests atteikties no jau noslēgta līguma un jau iesākta darba un vēl atgriezt daļu no iemaksātā avansa. Runa ir par savrupmājas projektu līdzās Baltijas jūras krasta aizsargjoslai, teiksim, kaut kur Latvijas piejūras laukos. Ar ēkas atrašanās vietu jūras tuvumā nekādu konfliktu nebija, apbūvei vieta bija piemērota, runa ir par arhitektūras risinājumu. Kā vienmēr pirms darba uzsākšanas notiek saruna ar klientu, kādas ir viņa vēlmes, sapņi, kā viņš savā iztēlē savu māju, kāda ir ēkas funkcija, no kādiem materiāliem tā būs celta u.tml. Šajā sarunā parasti cenšos arī klienta gaumi par ēkas arhitektūru. Šajā gadījumā acīmredzot bijām viens otru sapratuši katrs savādāk.
Strādājot pie uzdevuma – neliela muižiņa netālu no jūras, sagatavoju pirmo skici (attēlā pa kreisi), kur ēka bija iecerēta reģionālas arhitektūras tradīcijās ar vienkāršu fasāžu risinājumu, stilīgām jumta izbūvēm un logu rindu zem jumta dzegas. Interesanta nianse – uz stabiem pacelta koka terase, kas savieno dzīvojamo ēku ar pirti, kā jau piejūras vidē. Klients lūdza pārstrādāt skici – vai nevarot , kaut arī nevaru piekrist, ka skicē redzamā ēka ir pārāk moderna. Izstrādāju citu ēkas risinājumu, atlasot piemērotāko no aptuveni 20 variantiem. Tā kā komunikācija ar klientu bija apgrūtināta (ārzemnieks), biju paspējis sagatavot jau ēkas skiču stadiju (divi attēli zemāk). Izvēlējos ēkai arkveida logu risinājumu, šauru un augstu logu rindu sānu fasādēs, terasi ar kolonādi, lai ēkas arhitektūra būtu gana romantiska, ar . Taču mana klienta reakcija bija līdzīga, kā iepriekšējā reizē – māja esot , turklāt saņēmu arī e-pasta sūtījumu ar dažām bildēm pielikumā (attēlu rinda apakšā) un norādi par to, ka tas ir paraugs mājai, kādu man būtu vēlams projektēt. Viedokļu atšķirība bija pārāk principiāla un tas arī bija par iemeslu manam piedāvājumam lauzt līgumu.
Viedokļu atšķirība par to, kas ir un kas nav pieļaujams, šodien ceļot māju, bija par principu – katram laikam jāizvēlas atbilstoši arhitektūras risinājumi, kas ir laikmeta spogulis. Nevaram divreiz iekāpt vienā upē, nevaram Latvijas lauku ainavā būvēt teātra dekorācijas vai kino pilsētiņu. Tāpat nevaram būt nepatiesi pret savu vēsturi, šajā vietā šādas ēkas nekad nav bijis. Uzceļot 19.g.s. muižas ēkas kopiju, mēs maldinātu visus, kas ēku uzlūkotu, liekot domāt, ka ēka šeit atrodas jau 150 gadus… Esmu pārliecināts, ka tas ir nepareizi, pat bezatbildīgi. Ikvienai ēkai netieši ir jānorāda uz tās celšanas laiku. Zinu arī, ka daži mani kolēģi paretam tomēr rīkojas tā, kā tikko noliedzu, un nejūtos tiesīgs viņus par to nosodīt – galu galā katrs mēs pats izvēlamies kritērijus savam darbam un savai pasaules uztverei.
Atgriežoties pie ievadā teiktā, vēlos pamatot un aizstāvēt savu viedokli par ēkas arhitektūras atbilstību laika garam. Ir taču tik daudz interpretācijas iespēju šodienīgam dizainam – no t.s. , jeb augsto tehnoloģiju tīro līniju un augstvērtīgu materiālu apvienojuma, no minimālisma atturīgajiem formu risinājumiem līdz pat romantiskām, detaļām bagātām fasādēm vienā pavisam parastas formas lauku mājā ar koka skaidu jumtu. Viss atkarīgs no abu pušu – īpašnieka un arhitekta savstarpējās sinerģijas, uzticēšanās un pretējās puses argumentu uzklausīšanas. Ja šādu sadarbību neizdodas panākt, laikam tomēr labāk no sadarbības atteikties.
P.S. Rakstā minētais projekts pieejams lapā ( http://gvbirojs.lv/maju-projekti/maja-ar-pirti-laukos ) atkārtotai pielietošanai. Gan jau kādam tas šķitīs atbilstošs gaumei.
Gundars Vīksna,
Arhitekts
Komentāri