Esmu stāvā sajūsmā par pašas pieredzēto pēdējo 3 gadu laikā, pēc kuriem veiksmīgi esmu ieguvusi Anglijas Britu Arhitektūras Institūta (Royal Institute of British Architects) kvalifikāciju kā bakalaura arhitekts, un es vēlos savu pieredzi paust vispozitīvākajā iespējamā veidā, jo mācības London Metropolitan University manu uztveri par Arhitektūru mainījis tās būtībā un izteiksmes veidā.
Izglītības koncepts kopumā definējams, kā nākotnes tendēts, nevis kā atskats uz vēsturi un tās sasniegumiem. Students tiek pozicionēts izgudrotāja lomā, un jo izdomas atbrīvotāka ideja – jo veiksmīgāks būs tās turpinājums.
Mācību process lielākoties ir bijis patstāvīgs, un universitātes apmeklējumi raksturojami kā individuālas konsultācijas par patstāvīgi izdarīto darbu. Konsultācijas kā privātstundas ar pieaicinātiem industrijas speciālistiem sniedz radošu un iedvesmas bagātu atsauksmi, kuras tālākā attīstība atkarīga no manas personīgās interpretācijas. Šāda veida mācību taktika lika man apjaust to, ka esmu 100% atbildīga par to, ko radu. Es un tikai ES kontrolēju SAVU ideju attīstību. Arhitekts rada, un profesijas nepieciešamība ir sniegt uzskatāmu pārliecību par savu zināšanu un ambīciju patiesību, tikai šāda veida pārliecība liks citiem manai idejai noticēt.
Pirmā un iespējams visnozīmīgākā atklāsme ir sapratne par Arhitektūru kā dzīves veidu:-
Mācību process vienmēr bijis saspringts un iesaistījis 24 stundas no manas dienas, bet vienmēr šķita, ka nepieciešams vairāk laika un ieguldījuma. Es iemācījos 100% mīlēt to, ko daru, jo savādāk rezultāts nebūtu bijis sasniedzams. Projekti, pie kuriem strādāju vienmēr bijuši manā apziņā un zemapziņā kā mērķis, uz kuru tiekties, lai sasniegtu ideālu. Bet ideāls nekad nav sasniedzams…- tikai tuvināms, un jo vairāk laika, rūpes un domas velta projektam, jo pilnveidojums šķiet tuvāk esošs.
Mācību procesā visvairāk vienmēr esmu novērtējusi faktu, ka manis sniegtais, atklātais un radītais nekad nav bijis aplams… Šādi es ieguvu pārliecību par spēju radīt, un smēlos iedvesmu personiskai izaugsmei. Protams, katra ideja tika pierādīta ar likumu vai ideju, vai sakarību, bet svarīgi ir tas, ka pasniedzējs vienmēr bijis kā palīgs un iedrošinātājs manu ideju uzlabojumiem, nevis mainīšanai vai noliegšanai; pasniedzējs vienmēr studentu uztvēris kā sev līdzīgu. Arhitektūrā nav vienas taisnības, un nav konkrētu likumu pēc kuriem vadīties. Katra studenta individuālā attīstība, interpretācija un unikalitāte tika vērtēta visaugstākajā mērā.
Jebkurš nevar būt Arhitekts:- bez spējām radīt, sajust telpu un vizualizēt sajūtas ir pārlieku neveikls ceļš ejams, lai sasniegt mērķi. Bet man ir bijis svarīgi saprast, ka izpausmei nav limita – ja es vēlējos – varēju rakstīt par savu projektu un nolasīt to publiskās prezentācijas laikā. Ja vēlējos varēju pielīdzināt savu projektu sūnu audzēšanai – un prezentācijas laikā nostādīt sūnu audzēšanas paraugus publiskai apspriešanai. Ja vēlējos, varēju veidot filmu, iestudēt lugu, taisīt laboratorijas eksperimentu vai vienkārši krāsot krāsu… Limits nav celtne; limita nav.
Reiz minos, kursa biedrs lasīja dzeju prezentācijas laikā, jo tā visprecīzāk atspoguļoja projekta „sajūtu konceptu”. Un pieaicinātie arhitektūras speciālisti izvērsa plašu diskusiju par dzirdēto.
Es iemācījos uz lietām skatīties zem mikroskopa un būdama attālumā. Esmu grafiski manipulējusi ar daļiņu pilsētas Ņujorkā, Filadelfijā, Kopenhāgenā, Miltonkeisā un arī Rīgā; sapratne par izmēru, attiecību un manu nozīmi sabiedrībā kā arhitektam ir sasniegta. Esmu gulējusi uz ietves, cilvēkiem novērojot mani, lai sajustu to, cik ciets ir segums un ko es redzu paskatoties uz augšu, pa labi vai pa kreisi. Tiešām – esot guļošā stāvoklī, es saskatīšu to, ko nesaskatīšu būdama stāvot. Ja uztvere ir radoša, tad arī izteiksme būs radoša.
Arhitektam ir jāspēj lietas saskatīt pirms citiem, novērtēt, iepazīt un attīstīt; arhitekts redz nākotnes vīziju, balstoties uz to, kas notiek šodien. Arhitektam jāspēj iejusties cita lomā, vienalga vai tas ir putns, kaķis, krūms vai sirmgalvis.
Lai šis raksts vēsta par iedvesmu, kas jāsajūt, jāattīsta un jātulko sabiedrībai uzskatāmā un saprotamā veidā.
Dārta Elīza Vīksna
Komentāri