Mana pieredze ielu un ceļu projektēšanā nav mērāma gadu desmitos un paveikto darbu simtos. Taču esmu liepājnieks no sava pirmā elpas vilciena un nu jau, paldies Dievam, rit 44. gads, kā dzīvoju šajā pilsētā un 26.gads kā braucu (ar savu auto) pa savas pilsētas ielām. Tā kā varu teikt, ka savs viedoklis man ir izveidojies par šo nozari, gan kā liepājniekam, gan nu jau arī kā projektētājam.
Savā, ne visai ilgajā, ielu projektēšanas pieredzē esmu strādājis un izstrādājis savu pirmo ielu rekonstrukcijas projektu desmitu. Tie ir atšķirīgi kā pēc projektēšanas apjoma (projektēto ielu garuma), tā pēc nepieciešamo projektēšanas darbu sastāva. Pamatā tās ir Liepājas ielas un to posmu rekonstrukcijas, bet ir arī daži rūpniecisku objektu pievadceļi un apļveida krustojums Talsos.
Tālāk runāšu par Liepājas ielu rekonstrukcijas projektiem un atziņām, kas skar šo jomu.
Ielu rekonstrukcijas projektu darbu apjomi
Šeit uzreiz gribu uzteikt mūsu atbildīgo dienestu un iestāžu darbiniekus, par to, ka ir sākts rūpēties par mūsu ērtībām un arī par mūsu kopīgo naudu. Ņemot vērā pēdējo laiku peripetijas ap Dienvidu tiltu un tā izmaksām Rīgā un citu starp Baltijas valstīm “dārgāko” izbūvēto ceļu kilometrus, Domāju, ka vairs nevienam Latvijas un Liepājas iedzīvotājam nav noslēpums, ka viss, kas saistīts ar ceļu būvniecību nav “lēts prieks.” (Tikai paliek jautājums – cik no šim izmaksām ir patiešam pamatotas? …bet tas lai paliek jautājuma formā līdz citam rakstam).
Šādā kontekstā apsveicama ir pilsētas saimnieku prasība – visos ielu rekonstrukcijas projektos, bez klasiskajiem ielu elementiem – segumu nomaiņas, satiksmes organizācijas un lietus (nokrišņu) ūdens savākšanas, atrisināt pazemes inženierkomunikāciju jautājumu. Ne jau visos projektos tas ir nepieciešams, bet šīm lietām tiek pievērsta uzmanība. Kur tas ir nepieciešams, tiek veikta pazemes inženiertīklu pārbūves projektēšana. Pat, ja tas nav atbilstošās ielas projektēšanas uzdevumā, tad to dara attiecīgo saimniecību speciālisti, un izstrādāto projekta daļu pievieno kopējam projektam. Tā, piemēram, Ezera ielas posmā no Kuršu ielas līdz Pļavu ielai un Salmu ielas posmā no Pļavu līdz Ganību ielai SIA ”Liepājas ūdens” speciālisti izstrādāja rekonstrukcijas projektu ūdensvadam un sadzīves kanalizācijai, bet mana projekta uzdevumā bija pilnībā no jauna izbūvēt lietus ūdens savākšanas un novadīšanas sistēmu. Tas nozīmē, ka ir uzlabojusies savstarpējā komunikācija un sadarbība pašvaldības atbildīgo iestāžu starpā.
Ja pašvaldībai atradīsies pietiekami daudz naudas (ar vai bez Eiropas fondiem) un šie darbi tiks arī secīgi paveikti, tad varam cerēt, ka kādu laiku rekonstruēto ielu segums paliks neskarts un kalpos mūsu ērtībām.
Domāju, ka mēs visi atceramies ne tik senu pagātni – tiek izbūvēts jauns ielas segums un tūliņ pēc tam sāk atkal “rakt“, lai rekonstruētu kādu no apakšzemes komunikācijām….
Gribas domāt un cerēt, ka šādi gadījumi tiešām ir pagātne!
Un kā domājat Jūs?
Gints Vīksna,
Autoceļu inženieris
Komentāri