VELNCIEMA PARKS BIJA, IR UN BŪS!

Liepājas Ziemeļu priekšpilsēta, kas liepājnieku valodā dēvēta par Laumas rajonu ir viens no apdzīvotākajiem pilsētas rajoniem – šeit atrodas 19% no pilsētas dzīvojamā fonda. No visiem 9 pilsētas rajoniem, tikai Vecliepājā ir lielāka kopējā dzīvojamo telpu platība.  Tomēr, kā liecina statistika, iedzīvotāji visstraujāk pamet tieši Ziemeļu priekšpilsētu. Vai par iemeslu varētu būt straujā atpūtai un pastaigām piemēroto teritoriju izzušana šajā rajonā? Pie jūras vairs pieiet nevar, kanālmala arī kļūst grūtāk pieejama… Daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji zaudē piederības sajūtu šai vietai, ja visas ārpusmājas aktivitātes jāmeklē citur. Un daudzi pat nezina, ka Laumas rajonam ir savs parks. Bet parks ir, un par šo parku ir vērts parunāt, jo varbūt tieši šis parks drīzumā kļūs par iecienītu apmeklējuma vietu ne vienam vien velnciemniekam.

Ievadam jāsaka ka, šis gads man, kā arhitektu birojā strādājošai ainavu arhitektei iezīmējies ar nepieredzētu radošo aktivitāti tieši savas specialitātes virzienā. Tas saistīts ar to, ka Liepājas pilsētas pašvaldība aktīvi darbojusies pie pilsētas parku rekonstrukcijas projektu sagatavošanas, lai to realizācijai varētu piesaistīt Eiropas Reģionālās attīstības fonda  finansiālu atbalstu. Mūsu birojs startēja uz trim Liepājā izsludinātajiem projektu konkursiem: Raiņa parka rekonstrukcija, Skvēra rekonstrukcija Lielā ielā 11/13 un Parka Ventspils ielā 17/23 rekonstrukcija. Visiem trim objektiem izstrādājām projekta koncepciju un ieskicējām savu teritorijas attīstības vīziju. Nezinu, vai Ventspils ielas parkam radītā vīzija bija veiksmīgākā, vai vienkārši konkurentiem bija aptrūkuši spēki, bet ieguvām tieši šo pasūtījumu –  ‘Parka Ventspils ielā 17/23 rekonstrukcijas projekta izstrāde’.

Parka attīstības ideju radījām viegli, tā ir tik nesamākslota un vietas apstākļu diktēta, cik vien iespējams.

Funkcionālo zonu izvietojumu definēja pašvaldība un tas projekta izstrādes gaitā arī netika mainīts, tāpat arī labiekārtojuma programma – parkā bija jāparedz bērnu rotaļu laukums, sporta spēļu laukums, vieta kafejnīcas un labierīcību izbūvei perspektīvā, mierīgas atpūtas zona un lokveida ceļš caur parku.

Pašlaik parka apmeklētība ir neliela, pārsvarā tajā atrodas šķērsojošie gājēji un tikai reti atpūtnieki, pārsvarā bērni vai vecāki ar bērniem. Esošais labiekārtojums ir: daži grants celiņi, kas ved no Stārķu un Riņķu ielu krustojuma staru veidā taisni cauri parkam, trīs soliņi un smilšu kaste. Smilšu kaste un soliņi neatbilst pilsētas vides kvalitātes prasībām, kā arī parkā nav apgaismojuma. Sarežģītāk risināma problēma ir dienvidu daļas pārmērīgais mitrums un periodiskā applūšana. Tāpat parka vides kvalitāti sausā laikā stipri pazemina putekļi no apkārtējo ielu grants seguma.

Viens no svarīgākajiem nosacījumiem parka lietošanas vērtības palielināšanai ir tā mitruma režīma un reljefa sakārtošana. Lai novērstu dienvidu daļas applūšanu, paredzēts šīs parka daļas zemākajā zonā rakt dīķi. No dīķa gultnes izrakto zemi projektā paredzēts izmantot parka reljefa sakārtošanai – zemes virsmas līmeņa paaugstināšanai zemajās vietās un teritorijas planēšanai.

Saskaņā ar projektu ir saglabāti esošie ceļu virzieni, kas, protams, vairs neizskatās tik taisni kā līdz šim, jo celiņu trases ir piemērotas parka jaunajām funkcijām un veidolam.

Parka  izmantošanas iespējas būtiski paaugstinātas, projektējot vairākus jaunus ceļus, kas kopā ar līdzšinējiem gājēju kustības virzieniem veido lielo un mazo taku loku pastaigām un aktīvās atpūtas cienītājiem – nūjotājiem, skrējējiem.

Parka ainava un funkcionālās zonas projektētas, izmantojot esošos apstākļus, kā pozitīvus priekšnosacījumus. Koku noēnotā un mitrā dienvidu daļa veidota mierīgai atpūtai – ar dīķi, pastaigu takām, soliņiem un dekoratīviem stādījumiem gar dīķa krastu. Dīķis ar ~2700 m² lielo ūdens spoguļa virsmu būs šā 3,5ha lielā parka dienvidu daļas ainavas būtiskākais elements ap kuru grupēti un kam pakārtoti pastaigu ceļi, atpūtas vietas un apstādījumi, Soliņi orientēti tā, lai no tiem pavērtos skati pāri dīķim. Savukārt, ziemeļu daļā visi projektētie elementi kārtojas ap centrā esošo zālienu. Atklātais zāliens saglabāts kā šīs parka daļas centrālais laukums, kas paredzēts, kā aktīva vieta, kur var sēdēt, rīkot piknikus, iet rotaļās, organizēt nelielus kultūras pasākumus un tml. Ap centrālo zālienu izvietotas aktīvās atpūtas zonas – bērnu laukums, sporta laukums un perspektīvā parka paviljona vieta, kā arī atpūtas solu grupas.

Līdz ar labiekārtojumu parka projektā ietverta arī apstādījumu veidošana un sakopšana.  Parkā esošie koki ilgstoši nav pienācīgi kopti, tie saauguši pārāk blīvi un viens otru nomāc. Tādēļ, pirmkārt, jāsakopj esošie koki, izretinot nīkuļojošos, neperspektīvos kokus un sakārtojot saglabājamo koku vainagus un stumbru bojājumus. Parkā nav pieļaujama koku vainagu kropļojoša zaru apzāģēšana, tādēļ saglabājamo koku kopšanas darbi uzticami apstādījumu koku kopšanas speciālistiem  – arboristiem, kādus kopš nesena laika sākuši sagatavot Ērgļu arodvidusskolā.

Tā kā parkā krūmu stādījumu tik pat kā nav, ja neskaita pāraugušas krokainās rozes audzes, tad projekts paredz daudz jaunu krūmu stādījumu. Krūmu stādījumi apkopti lielās grupās, kas ietver parka lielā loka ceļu. Krūmu grupas veido parka telpu, un pastiprina tās atšķirību no apkārtējās pilsētas vides, radot telpisku norobežojumu no ielu puses un samazinot parkā nonākošo trokšņu un gaisu piesārņojošo vielu daudzumu.

Esošās koku grupas paredzēts papildināt ar skuju kokiem, jo tādu pašlaik parkā nav. Skuju koki īpaši uzlabos parka apstādījumu izskatu ziemas periodā, bet parka telpisko ietvaru nostiprinās koku rindu stādījumi gar Ventspils ielu un gar Stārķu ielu.

Parka ainavisko tēlu paredzēts veidot, vienkāršo un skaidri nolasāmo plānojumu kombinējot ar mūsdienīga dizaina, funkcionāliem un lakoniskās formās veidotiem labiekārtojuma elementiem.

Soliņu izvēlē esam pieturējušies pie viena modeļa, kam ir iespējamas izmēru variācijas. Tādā veidā dažādās parka vietās ir projektēti pēc attiecīgās telpas mēroga un paredzamā apmeklētāju skaita piemērotākie soli – vienvietīgi, parasta garuma vai dubultgarie.

Strādājot pie projekta, nereti nācās secināt, ka pat seni liepājnieki nezina, ka šāds parks Liepājā ir. Ceru, ka pēc rekonstrukcijas ne tikai apkārtējie iedzīvotāji, bet arī daudzi citi pilsētnieki nāks atpūsties  šeit ar bērniem, sportot vai vienkārši baudīt parka ainavu. Un gan jau tad, līdz ar atpazīstamību  nāks laiks arī piešķirt parkam savu vārdu… vietējie to jau tagad sauc vārdā – par Velnciema parku.

Zane Viņķele,
ainavu arhitekte