Sekojot situācijai projektēšanas pakalpojumu tirgū, arī mūsu birojs pagājušā gada laikā ir vairojis savukompetenci ēku energoefektivitātes paaugstināšanas risinājumu izstrādē. Izstrādāti vairāk kā desmit būvprojekti gan dzīvojamo, gan sabiedrisko ēku rekonstrukcijai, ar mērķi būtiski paaugstināt to energoefektivitāti. Daļa no tiem jau realizēti, daļa atrodas būvniecības stadijā, daļa tikai gaida savu kārtu. Līdztekus tīri ekonomiskiem ieguvumiem – mazāki maksājumi par apkuri, ēkas pēc energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu realizācijas iegūst arī pavisam jaunu izskatu. Par minēto pasākumu tehnisko pusi vairāk variet lasīt Arņa Balčus rakstā ZEMA ENERGOPATĒRIŅA – PASĪVĀS MĀJAS http://gvbirojs.lv/buvnieciba/zema-energopaterina-pasivas-majas, šeit vairāk par ieguvumiem ēku arhitektūrā.
Raugoties no ēku arhitektūras risinājumu viedokļa, visus projektus ēku energoefektivitātes paaugstināšanai var iedalīt divās daļās. Ja projekts jāizstrādā ēkai, kuras fasāde ir vērtīga, piemēram, kā vēstures liecība vai vienkārši laba arhitektūra, tad ēkas norobežojošo konstrukciju siltināšanu veic no ēkas iekšpuses. Šāds risinājums gan ir ar zemāku efektivitāti, jo, aprēķinu rezultātā iegūtais siltinājuma biezums, būs mazāks, kā tad, ja konstrukciju siltina no ārpuses. Tas tā ir tādēļ, ka šādā gadījumā esošā ārsienas konstrukcija paliek aukstajā zonā un rūpīgi jāizvērtē, kurā sienas daļā veidosies tā sauktais rasas punkts, lai ēkas ārsienas nesāktu bojāties mitruma ietekmē. Taču, ēkas logu un durvju nomaiņa, kā arī vēdināšanas sistēmas rekonstrukcija vienalga dod jūtamu efektu. Tā kā esošā fasāde parasti ir nolietojusies, projekta realizācijas gaitā tā tiek remontēta. Un tas nav tikai estētisku apsvērumu dēļ, jo fasādes virsmai, neizdrupušām ķieģeļu mūra šuvēm ir būtiska loma arī siltumnoturības nodrošināšanai. Šādi esam projektējuši Liepājas universitātes ēkas rekonstrukciju Baseina ielā 9, Liepājā.
Protams, ja arī ēkas interjeriem ir mākslinieciska vai vēsturiska vērtība, tad ārsienu siltināšana nebūs iespējama, vai nebūs iespējama tajās telpās, kur interjēriem jāpaliek neskartiem. Taču arī šādos gadījumos zināmu efektivitāti var panākt, siltinot bēniņus, pagrabus, kā arī mainot logus un ventilācijas sistēmas.
Otrajā daļā ieskaitāmi projekti, kur ēku esošā arhitektūra nevar tikt uzskatīta par saglabājamu vērtību. Tad ārsienu siltināšanu veic no ārpuses, kas no būvfizikas viedokļa ir pareizāk, turklāt ilgus gadus par neglītām uzskatītās ēkas rekonstrukcijas rezultātā var iegūt pilnīgi jaunu estētisko kvalitāti. Protams, ja ēkas fasādes principā paliek nemainītas – fasāžu plakņu proporcijas, logu ritms un logu dalījums, jumta forma, tad izmantojamo iespēju palete ēkas arhitektūras uzlabošanai nav pārāk plaša, tomēr arī tikai apmetuma virsmas plastika un krāsojums spēj ēkai piešķirt pilnīgi jaunu dzīvi…
situācija
Lietojot tikai apmetuma virsmas faktūras un krāsas spēli esam izstrādājuši piecus rekonstrukcijas projektus Ventspilī divu tipu dzīvojamām ēkām – divām tā saucamajām un trim vēlāka laika ēkām, kuru esošā fasāžu apdare sastāv no sarkano māla ķieģeļu sienām kombinācijā ar betona ārsienu paneļiem (103. sērijas mājas).
Balto silikāta ķieģeļu māju esošie apjomi ir lieli, bez nevienas fasāžu detaļas, neinteresanti un nospiedoši. Kā jau minēju, fasāžu izmērus, dalījumu un logu ritmu izmainīt nevaram, tādēļ atliek to izmantot par fonu krāsas un faktūru rotaļai. Tādēļ izvēlējos sadalīt lielo fasādi atšķirīgu krāsu laukumos, tos papildinot ar mazāka izmēra dalījumu krāsu joslās. Par akcentiem izmantoti vertikāli dalījumi kāpņu telpu vietās, kur lietots arī lielāks siltinājuma biezums, tādējādi vismaz par pāris centimetriem tosārā no fasādes plaknes.
Jaunākajām, 103.sērijas ēkām izmantojām jau esošo fasādes plastiku – izvirzītās ķieģeļu sienas ar to vertikālo ritmu. Taču tas likās nedaudz garlaicīgi, tādēļ nolēmu izmantot laika gaitā izveidojušos defektus – minētās ķieģeļu sienas daudzviet bija nodrupušas, faktiski vertikālais dalījums jau šobrīd ir tāds saraustīts. Pārvēršot to no defekta par efektu, izveidojās atraktīvs, lēkājošs vertikālu joslu ritms (skat. attēlu). Ar dažādu krāsu laukumiem un to pašu lēkājošo līniju ritmu tika uzirdināts arī ēkas gala fasāžu lielais laukums. Turklāt, pretstatā ķieģeļu sarkanajam tonim, nu varēja katrai ēkai izvēlēties savu krāsu toņu kombināciju. Tā kā Lielajā prospektā ar šī tipa ēkām ir aizbūvēti vairāki pilsētas kvartāli, tā būtu iespēja šo monolīto vidi uzirdināt un padarīt atraktīvāku. Visādā ziņā katra māja tādējādi iegūtu kādu savu identitāti… lai nesanāktu, kā tajā populārajā krievu filmā…
un no jauna radīts vertikālo līniju ritms
gala fasādē.
Bet… cik speciālistu, tik viedokļu – Ventspils pilsētas būvvalde izvēlējās vienkāršāko no risinājumiem – neko nemainīt esošajā ēku arhitektūrā un saglabāt sarkano krāsu sienām arī pēc siltināšanas. Arī visi piedāvājumi fasāžu plastikas bagātināšanai tika noraidīti. Tā nu mēs šeit publicētās bildes pārtaisījām principā identiski esošai situācijai kvartāla viengabalainības vārdā. Ko lai tur dara – vara paliek vara… Es gan šādu viedokli nesaprotu un tam nepiekrītu, bet droši vien kolēģiem no Ventspils ir kāda sava vīzija par savu pilsētu un gan jau arī tā ir laba…
Taču citām līdzīgām situācijām es tomēr iesaku arī šī tipa ēkām izvēlēties nedaudzfasāžu spēli gan formu, gan krāsu laukumu ziņā.
Lietojot līdzīgus paņēmienus, esam izstrādājuši arī vairākus skolu un pirmsskolas iestāžu ēku siltināšanas projektus Liepājā. Skolu būvapjomi paši par sevi jau esošā izskatā ir interesantāki par tā paša laika dzīvojamo ēku apbūvi, tādēļ arī gala rezultāts pēc jaunu fasāžu izbūves būs labāks (būs tādēļ, ka daļa šo projektu tiks pabeigti tuvāko mēnešu laikā). Arī skolu un bērnu dārzu apbūves funkcija pieļauj vai pat prasa nedaudz atraktīvāku pieeju fasāžu krāsu un dizaina izvēlē.
Esmu pārliecināts, ka mūsu bērni rekonstruētajās ēkās jutīsies labāk, kā padomju laika vienādajās un pelēcīgajās skolās un bērnu dārzos…
Gundars Vīksna,
Arhitekts
Komentāri