DAUDZDZĪVOKĻU MĀJU SILTINĀŠANA

Laikā, kad visas centralizēti piegādātās enerģijas veidi piedzīvo arvien lielāku cenu kāpumu, neizbēgami tiek domāts par veidiem, kā šo enerģijas patēriņu samazināt.

Samazinot elektroenerģijas un siltuma enerģijas patēriņu ēkā tiek palielināta ēkas energoefektivitāte. Ja daudzdzīvokļu mājas dzīvokļos dzīvojošie cilvēki nepatērētu šo enerģiju vispār, ēka būtu ļoti energoefektīva, nebūtu patērētās enerģijas, tātad nebūtu jāmaksā rēķini, bet tas, kamēr vidējā āra gaisa temperatūra nesasniegs 16°C un nebūs iestājusies mūžīgā diena, nebūs iespējams. Kamēr šāds variants nav iespējams, aprakstīšu reālākas iespējas, kā enerģijas patēriņu samazināt.

Elektrības patēriņu samazināt ir salīdzinoši vienkārši un nedārgi:

• jānomaina biežāk lietotās kvēlspuldzes uz energoefektīvām, vienas energoefektīvās spuldzes cena atmaksāsies aptuveni gada laikā. Vietās kur uzstādīti kustību sensori šādas spuldzes nevar izmantot, tā vietā jāizmanto halogēnās vai LED spuldzes, kur halogēnā spuldze var atmaksāties tuvāko gadu laikā, bet LED spuldze, ņemot vērā šā brīža augsto cenu, pārskatāmā nākotnē neatmaksāsies.
• ja elektrība tiek izmantota apkures vajadzībām – siltuma sagatavošanai  jāizvēlas siltuma nesējs ar iespējami lielāko akumulācijas spēju. Ja konvektori, termoventilatori, infrasarkanie sildītāji pēc izslēgšanās atdziest uzreiz vai pāris minūšu laikā, tad eļļas radiatoros sasilusī eļļa telpai atdod siltumu arī laikā, kad elektrība netiek tērēta.

Bet, kā samazināt izmantoto siltuma enerģiju nesamazinot telpas gaisa temperatūru, tā ir lielākā un dārgākā problēma visiem, kas dzīvo padomju, pirmskara un 90-to gadu sākumā celtajās ēkās. Risinājums jau visiem ir zināms – ēka jāsiltina, bet ar ko, kā to izdarīt, kas to izdarīs un cik tas vispār maksās, tie ir galvenie jautājumi, kas joprojām daudziem nav skaidri. Tādēļ aprakstīšu procesu, kas jāpārvar, lai dzīvotu siltā un komfortablā vidē.

Ar ko jāsāk? Ja daudzdzīvokļu ēkas siltināšanu nevēlieties finansēt pilnā apmērā no savas kabatas, jāiesaistās Eiropas Savienības programmā „Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi”, kur iespējams atgūt 50%-60% no visām attiecināmo darbu izmaksām, bet ne vairāk kā 35 Ls uz ēkas kopējās platības m². Attiecināmas ir izmaksas, kuras tiešā veidā uzlabo ēkas energoefektivitāti, un darbi, kas saistīti ar šo pasākumu izpildi. Tātad – noasfaltēt iebraucamo ceļu vai izveidot bērnu laukumu par pus cenu šajā programmā nevarēs.

Esmu piedalījies vairākās dzīvokļu īpašnieku kopsapulcēs, kur cilvēki tiek mudināti piedalīties šajā programmā un joprojām ir sastopama skepse – kā tas ir, ka pusi mums atmaksās, nekas taču nenotiek par velti. Nebaidieties, nekas tiešām nenotiek par velti – mēs visi maksājam nodokļus un daļa nodokļu naudas aiziet arī Eiropas Savienībai, tikai tie, kuri izmanto šīs finansētās programmas, nodrošina  naudas plūsmu abos virzienos, saņemot maksāto nodokļu naudu atpakaļ. Bet tie, kuri nevēlās neko mainīt, izmantot vai dzirdēt, maksā tā pat, tikai vienā virzienā – prom. Plašāka informācija par programmas nosacījumiem lasāma LIAA (Latvijas investīciju un attīstības aģentūras) mājas lapā. Ja jūsu ēka atbilst nepieciešamajiem kritērijiem, var spert nākamo soli.

Dzīvokļu īpašnieku kopsapulces organizēšana. Kad mājas vecākais ir aptaujājis dzīvokļu īpašniekus, izstāstījis par programmas nosacījumiem un saņēmis pozitīvu interesi, var organizēt dzīvokļu īpašnieku kopsapulci. Parasti kopsapulcēs izvēršas karstas diskusijas, kuru galvenais iemesls ir jautājumi: kādus darbus nepieciešams veikt un cik tas vispār izmaksās? Tāpēc vēlams jau uz 1. sapulci pieaicināt ēkas apsaimniekotāja pārstāvjus, kuriem ir iepriekšēja pieredze šī procesa organizēšanā. Ja vismaz 51% no dzīvokļu īpašnieku kopskaita ir ieinteresēts, apsaimniekotājs tiek pilnvarots veikt energoaudita, tehniskās apsekošanas, vienkāršotās renovācijas projekta un būvniecības izmaksu tāmju pasūtīšanu.

Kā izvēlēties apsaimniekotāju, kas virzīs projekta gaitu? Ikdienas darbu organizēšanā no liela apsaimniekošanas uzņēmuma reti var dabūt vēlamo rezultātu, šajā gadījumā, ja vēlaties saņemt izdevīgāko piedāvājumu, jums tomēr viņš būs nepieciešams. Protams, darbus var organizēt arī nodibinātā dzīvokļu īpašnieku biedrība, neliels apsaimniekošanas uzņēmums vai mājas pārvaldnieks, tikai, kad finansējums LIAA būs apstiprināts, kur tiks ņemta otra puse, ko ES nefinansē, droši vien – bankas aizņēmums. Kas tad būs biedrības, neliela uzņēmuma vai pārvaldnieka garants bankai? Pārvaldnieks kā privātpersona uzreiz tiek izsvītrots kā kredīta ņēmējs, bet biedrībai vai nelielam uzņēmumam prasīs ķīlu, visticamāk tie būs privatizētie dzīvokļi. Turpretī lielam apsaimniekošanas uzņēmumam garantija ir finanšu plūsma, nekas netiek ieķīlāts, papildus kredīta procentu likme ir ļoti zema.

Kā izvēlēties vienkāršotās renovācijas izstrādātāju? Pašreizējā pieredze liecina, ka labāk visus darbus (energoaudits, tehniskā apsekošana, ES dokumentācija, būvdarbu izmaksu tāmes, renovācijas projekts) uzticēt vienam uzņēmumam. Šādi tiek izslēgtas komunikācijas problēmas – vienam uzņēmumam ir jānodod gatava un saskaņota pilnīgi visa nepieciešamā dokumentācija. Lai projekts tiktu izstrādāts atbilstoši pastāvošajai likumdošanai, izvēlēti profesionāli, pieejami, uz iedzīvotāju interesēm balstīti risinājumi, jāmeklē ne tikai vizuāli, bet arī tehniski domājošs arhitektu birojs. Visvērtīgāk būtu uzaicināt uzņēmuma pārstāvjus ar gatavu cenu piedāvājumu uz kādu no kopsapulcēm, aicinot pastāstīt par procesu un risinājumiem kopumā. Svarīgi izvairīties no „kaktu”uzņēmējiem, jo no projekta sākuma līdz būvniecības uzsākšanas brīdim, kamēr tiek sagatavota, iesniegta un atpakaļ sagaidīta dokumentācija var paiet ilgāks laika posms. Tātad ir svarīgi, lai arī pēc gada uzņēmums nebūtu pazudis un varētu kvalitatīvi veikt būvobjekta autoruzraudzību, pārliecinoties, ka projektā izstrādātie risinājumi tiek realizēti arī dzīvē.

Kādus darbus nepieciešams veikt? Programmas ietvaros parasti veic fasāžu, pagraba pārseguma, pēdējā stāva pārseguma siltināšanu, logu, durvju, lūku nomaiņu, apkures sistēmas pārbūvi, cauruļvadu siltināšanu, ventilācijas sistēmas renovāciju vai pārbūvi.

Fasāžu siltināšana. Šeit svarīgi saprast, ka divreiz ritenis nav jāizdomā – jāsiltina ar akmens vates vai putupolistirola plāksnēm. Lētākais, protams, putupolistirols, daudzi nemaz par to negrib dzirdēt, uz jautājumiem – kāda viņam vaina – atbildes: ēka neelpo, veidojas kondensāts. Bet tik viennozīmīgi nemaz nav, sliktie pirmie piemēri no siltināšanas uzsākšanas gadiem ir izskausti, putupolistirols ir gan siltumtehniskā, gan cenas ziņā labs variants kā ēku nosiltināt. Piemēram, akmens vates siltuma vadītspējas koeficients λ parasti ir  0,037 – 0,039 W/mK, putupolistirola standarta markām EPS60 – EPS100 koeficients ir pilnīgi tāds pats, tātad siltumtehniskajās īpašībās šie materiāli ir identiski.

Runājot par ugunsdrošību, pēc Latvijas būvnormatīva LBN 201-07 „Būvju ugunsdrošība” daudzdzīvokļu ēkām, kurām ir U1 ugunsnoturības pakāpe (lielākai daļai mūra un betona paneļu mājas), fasādes siltināšanas materiāliem jābūt nedegošiem, par cik putupolistirols, izmantots kādā no sertificētām siltināšanas sistēmām, ir klasificēts kā mazdegošs, tad izmantojot šo materiālu siltināšanas darbu laikā nepieciešams fasādē iestrādāt akmens vates joslas, lai ugunsgrēka gadījumā uguns neizplatītos pa visu ēkas fasādi. Šāds risinājums iespējams ēkām līdz 8 stāviem, augstākām būvēm putupolistirolu varēs izmantot tikai cokola siltināšanā.

Par mitrumu. Tas, ka telpā pēc renovācijas ir paaugstināts mitruma daudzums, logi un pat sienas noraso, ir tikai likumsakarīgi, tomēr tā nav siltināšanas materiāla vaina, bet iekšējās sienas plaknes tvaika izolācijas un ventilācijas trūkums. Mitrums no telpas kopā ar siltuma plūsmu no pluss uz mīnuss nokļūst sienas konstrukcijā, kur tas var kondensēties nekvalitatīvi iestrādātā putupolistirola spraugās un izraisīt pelējumu. Ņemot vērā ventilācijas sistēmas pārbūves augstās izmaksas, parasti tā netiek veikta, tātad – ciešam paši un cieš arī ēka. Risinājums ir veikt esošo ventilācijas kanālu tīrīšanu, ja nepieciešams „dabīgo” pārveidot par „piespiedu” ventilāciju, izvēlēties pakešu logus ar iestrādātiem ventilācijas kanāliem un izveidot sienas tvaika izolāciju.

Bet, ja kabata atļauj, labāk izvēlēties akmens vati, tas ir absolūti nedegošs materiāls un tā ūdens tvaika caurlaidība ir augstāka nekā putupolistirolam, tas nozīmē, ka ūdens tvaiks nekrāsies sienas konstrukcijā, bet varēs iztvaikot pilnībā cauri sienām (siltinājumam) – apkārtējā vidē, nebūs aktīvi jādomā par tvaika izolācijas izveidi un telpu vēdināšanu.

Ar 2010. gada 27. novembri stājās spēkā izmaiņas Latvijas būvnormatīvā LBN 002-01 „Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika”, kas paredz, ka projektus, kurus līdzfinansē ES, valsts vai pašvaldība, ārējo sienu siltināšana jāveic ar daudzslāņu siltumizolācijas sistēmām, kurām ir ETAG 004 apstiprinājums. Šīs izmaiņas likumdošanā veiksmīgi ļauj izvairīties no nekvalitatīviem risinājumiem, liekot būvniekam un projektētājam izmantot sertificētas siltumizolācijas sistēmas.

Pārsegumu siltināšana. Pagraba pārseguma siltināšanā tā pat kā fasādēs, izmanto putupolistirolu vai akmens vati. Šajā vietā bez problēmām var izmantot siltināšanas sistēmu ar putupolistirolu, ja pagrabā ir paaugstināts mitruma daudzums, tas pat būtu ieteicams, jo putupolistirols samazinās tvaika nokļūšanu līdz pārseguma konstrukcijai. Lai izvairītos no aukstuma tiltiem, kas veidojas ēkas šķērssienās un norobežojošajās sienās, no pagraba caur sienu pārnesot aukstumu, ieteicama arī pagraba sienu siltināšana no pārseguma uz leju, aptuveni 60cm joslā, arī šeit bez problēmām var tikt izmantota siltināšanas sistēma ar putupolistirolu.

Bēniņu grīdas siltināšanai var izmantot mīksto minerālvati, akmens vates plāksnes, kā arī pēdējā laikā popularitāti ieguvušo beramo vai ekovati. Beramās vates uzvaras gājiens saistīts ar aktīviem reklāmas pasākumiem, bet reālie plusi ir tikai iestrādē – ņem iestrādes aparātu un piepūš pilnus bēniņus ar vati, vienkāršāk, bet vai labāk? Pēc siltumtehniskajām īpašībām beramā un ekovate atpaliek no pārējiem uzskaitītajiem siltināšanas materiāliem, papildus, tā pat kā minerālvatei, ir jānodrošina vēja izolācija, bēniņi nav izmantojami staigāšanai, tad jāveido speciālas laipas. Galu galā, iegūstam “it kā” iestrādes vienkāršību, bet, ja gala izmaksas ir vienādas, tad jāizvēlas materiāls ar labākajām siltumtehniskajām īpašībām – lai būvnieks strādā.

Logu, durvju un lūku nomaiņa. Pasīvās mājas standarts logu, durvju konstrukcijas siltuma caurlaidību nosaka ne vairāk kā 0,8 W/m²K, lai to izpildītu nepieciešama divkameru stikla pakete un vismaz seškameru PVC rāmis. Ņemot vērā, ka šādas konstrukcijas logi izmaksu ziņā ir ļoti dārgi, tad daudzdzīvokļu mājās parasti tiek izvēlēta logu un durvju konstrukcija, kas nepārsniedz 1,3 W/m²K, to var panākt ar vienkameras stikla paketi un pieckameru PVC rāmi. Metāla ārdurvīm un bēniņu lūkai jābūt siltinātām. Tomēr galvenā loma ir logu un durvju iestrādes tehnoloģijai, tādējādi svarīgi izvēlēties uz kvalitāti vērstu uzņēmumu, kas veiks logu iestrādi. Uzņēmumam būtu jānodrošina vismaz 10 gadu garantija.

Apkures sistēmas pārbūve. Domājot par apkures sistēmas pilnīgu pārbūvi, jārēķinās, ka izmaksas būs tik pat lielas kā visi siltināšanas darbi kopā. Bet, lai nodrošinātu mūsdienu standartiem atbilstošu siltuma apgādi, pārbūvi vajadzētu veikt. Pārbūvē ietilpst pilnīgi jaunas shēmas izveide, stāvvadi parasti atrodas kāpņu telpā vai kādā citā koplietošanas telpā, atkarībā no situācijas, tie tiek siltināti ar akmens vates čaulām folija apvalkā un no stāvvada uz katru dzīvokli tiek nodrošināts atsevišķs ievads, paredzot individuālu izlietotā siltuma daudzuma skaitītāju. Šādi tiek nodrošināta sistēma, ka katrs dzīvokļa īpašnieks/īrnieks maksā par individuāli patērēto siltuma enerģiju. Lai izvairītos no tā, ka kāds dzīvokļa iemītnieks „nav mājās” uz patēriņa nolasīšanas brīdi, skaitītājā tiek iestrādāta mikroshēma, kas nodrošina attālinātu patēriņa nolasīšanu.

Izmaksas. Kopējās renovācijas izmaksas atkarīgas no veicamajiem darbiem, ēkas tipa, kvadratūras un izvēlētajiem materiāliem, bet ņemot kredītu un piesaistot ES finansējumu, rezultātā ietaupītās apkures izmaksas tiek novirzītas kredīta maksājumam. Tādējādi par to pašu cenu dzīvosiet komfortablos apstākļos un maksāsiet par reāli patērēto siltuma enerģiju, bet pēc kredīta atmaksas izdevumi samazināsies uz pusi. Šādu darbu kopums maksimāli spēj dot līdz pat 62% enerģijas ietaupījumu. Nemaz nerunājot par dzīvokļa tirgus vērtības celšanos.

Izmantojiet dotās iespējas, runājiet ar apsaimniekotājiem un siltiniet mājas.

Toms Balčus,

Būvinženieris