.jpg)
2010. gada vasara nav pats līgumiem un darbiem bagātākais laiks arhitekta praksei, taču nekad jau nav tā, ka nevienam nav nekādu plānu un ieceru uzsākt kāda jauna objekta būvniecību. Tad nu citu darbiņu vidū šobrīd (lasi – uz datora ekrāna) ir arī pāris privātmāju. Viena no tām ir paredzēta būvēt netālu no Bauskas gleznainā lauku ainavā pie Lielupes. Ir patiess gandarījums strādāt ar pasūtītāju, kura uzskati par estētiku un laikmetu sakrīt ar manu profesionālo viedokli. Vienojāmies, ka projektēsim mūsdienīgu māju no labiem būvmateriāliem, kurā maksimāli izmantotas esošās vietas un ainavas priekšrocības.
Apbūvei paredzētā vieta raksturojama īsi – gandrīz 20m augsts Lielupes senkrasts ar plašu skatu uz tālumā esošo upi. Piekļūšana pa relatīvi stāvu uzbrauktuvi garām ēkai un tad ar strauju pagriezienu pa 180 grādiem atpakaļ pagalmā. Tādējādi ēka uztveras no tālas distances kā kalna galā esošs apjoms, no tuva, bet zema skata punkta, braucot tai garām un no pagalma ar upi fonā. Latvijas pārsvarāainavas apstākļos šāda apbūves situācija nebūt nav tipiska, jāsaka, tā gadās visai reti. Tad nu par svarīgiem pieņēmu abus šos apstākļus – gan skatu uz plašumu no pagalma un svarīgākajām ēkas telpām, gan skatu uz ēku no zemajām skatu perspektīvēm.
Gribējās radīt sajūtu, ka būvapjoms ir it kā saaudzis ar kalnu, tādēļ virzienā uz nogāzi projektēju divas pārsegumu plaknes kā konsolveida pārkares ar verandu starp tām. Tas rada sajūtu, ka kalna masa balsta ēku un vizuāli atsver konsoles. Šī ēkas puse ir arī maksimāli stiklota. Dzīvojamās telpas un divu guļamistabu lielās logu plaknes ir pavērstas pret lielo plašumu un upi, arī veranda ir stiklota ar bīdāmām bezrāmju stikla konstrukcijām.
Māja nav liela, visu dzīvojamo telpu izmēri ir 18-25 m2 robežās un kopējā platība vien 160m2, tomēr, neskatoties uz to, atvērtības un plašuma sajūta ir tā, kuru mājas iedzīvotāji baudīs ik brīdi, kamēr atradīsies tajā. Ieguvums no visu lielo logu plakņu izvietošanas nogāzes pusē ir arī pagalma, jeb galvenās ieejas fasādei, kuru bija iespējams risināt vispār bez logiem. Izņemot stikloto ieejas mezglu, nekas neizjauc aklo sienu plakņu kompozīciju. Ieejas fasādē logu nav. Arī sānu fasādēs tie ir tikai kā papildinājums stiklotajai fasādei pret upi.
Viegluma sajūtu pastiprina arī apdares materiālu izvēle. Sākotnējā pasūtītāja vēlme bija izmantot flīzes fasāžu apdarei. Izvēlējos pirmo piedāvājumu sagatavot ar gaiša, gandrīz balta materiāla apdari, galīgo izvēli atstājot uz vēlāku laiku. Pirmo risinājumu saskaņošanas laikā, pasūtītājs izteica pozitīvu viedokli par izstrādāto skici, bet piedāvāja izmantot apdares ķieģeli fasāžu risinājumos. Jau sarunas laikā jutu, ka tas nebūs piemērots materiāls mūsu abu kopējās vīzijas īstenošanai, bet neko neteicu. Pēc pāris dienu garas sagatavoju pāris bildes ar brūnu apdares ķieģeli fasādēs. Un atkal man jāsaka atzinīgi vārdi par mūsu savstarpējo sapratni un mana pasūtītāja stila izjūtu – ķieģeļa vietā izmantosim kvalitatīvas, gaišas apdares plāksnes un visas ventilējamās fasādes priekšrocības ēkas konstrukciju aizsardzībai pret atmosfēras apstākļu iedarbību.
.jpg)
Šis projekts ir tikai kārtējais apliecinājums tam, ka abpusēja sapratne un uzticība ir izšķiroša laba rezultāta sasniegšanai. Situācija ir pilnīgi pretēja tai, par ko rakstīju pavasarī rakstā ( http://gvbirojs.lv/arhitektura/arhitektura-stils-laikmets ) . Man ir pārliecība, ka šis projekts tiks sekmīgi realizēts, noslēgumā abām pusēm spiežot roku un sakot paldies par rezultatīvu sadarbību. Nemaz jau nerunājot par prieku un gandarījumu, ko šādā situācijā sniedz pats darba process…
Gundars Vīksna,
Arhitekts
P.S. Reizēm gadās, ka pasūtītājs ir apmierināts ar paveikto un lūdz veikt arī kādus papildus darbus. Tā šajā projektā papildus esam izstrādājuši arī saimniecības ēkas būvprojektu, kas vienotā kompleksā ar dzīvojamo ēku manāmi uzlabo nu jau ēku kompleksa ārtelpas komforta sajūtu un eksterjera skatus. Liekās grunts pārpalikumu bijām nolēmuši uzbērt kalna augstākajā vietā, tādējādi nedaudz ierobežojot pagalma telpu, radot nelielu aizvēja sajūtu. Tieši tur kopā ar saimnieku arī nolēmām izvietot saimniecības ēku. Un kādēļ gan mainīt ideju par uzkalnu pagalma austrumu pusē, ja tur, nē…, tajā var izvietot saimniecības ēku. Tā arī tā ir projektēta – ierakta uzkalnā, ar zaļo jumtu un tikai vienu pilna augstuma fasādi. Bet vienīgajai ikdienā lietojamai telpai (trenažieru zāle) logus uz Lielupes ieleju tomēr paredzēju – lai aizraujošāka pedāļu mīšana…
Komentāri