STIKLS INTERJERĀ

Brīžos, kad ņemu rokās zīmuli un sāku domāt par telpu, par tās interjeru, pirmais darbs ir formulēt telpas tēlu. Sākumā domās, vīzijā, tad skicēs, datorgrafikā, kādas sajūtas vēlos radīt. Tā sanācis, ka man tuvākas ir atturīgas, gaišas, atvērtas sajūtas. Pirmkārt, protams, tas panākams jau arhitektūras risinājumos – gan plānojumā, gan logu un stikloto sienu lielumā un daudzumā, bet arī relatīvi noslēgtai telpai iespējams piedot viegluma un pacilātības sajūtu. Pirmkārt jau tie ir izvēlētie apdares materiāli un krāsu toņi, bet šoreiz vairāk gribu uzsvērt stikla dažādo pielietojumu. Grūti iedomāties kas gan vēl vairāk, ja ne stikls ar savu caurredzamību un eleganci varētu darīt telpu vieglu. Tādēļ esmu meklējisdažādus veidus, kā stiklu lietot interjera un mēbeļu dizainā, kā padarīt to vairāk pielietojamu, reizēm arī netradicionāli pielietojamu.

Pierastākā ir stikla izmantošana starpsienās un durvīs. Šajā gadījumā būtiska ir konstrukcijas izvēle. Visvieglākā viscaurredzamākā, protams, ir bezrāmju stikla starpsienu un durvju konstrukcija. Tiesa, izmaksu ziņā tā būs visdārgākā izvēle, bet ir viena būtiska lieta, par ko šajā gadījumā piemaksājam – tā ir trešā stikla dimensija. Ja parastu ierāmētu stiklu (piemēram logu) uztveram kā plakni, jo rāmis stikla biezumu nosedz, tad bezrāmju konstrukcijā stikla biezums ir labi uztverams. Šajā gadījumā likumsakarīgs ir arī lielāks stikla biezums un tieši šie 8 – 10 milimetri ir tie, kas rada telpā papildus gaismas spēli, atstaro saules gaismu, vai lauž to, atkarībā no kāda leņķa uz to raugāmies. Tāpat, itkā gaisā karājošies durvju rokturi un slēdzenes, rada viegluma sajūtu telpas uztverē. Turklāt nav mazsvarīgs arī skata leņķa platums un gaismas daudzums, ko neaiztur rāmis – tas nonāk no vienas telpas otrā.

Caurredzamība ir galvenais arguments par labu stiklam kā kāpņu margu materiālam. Īpaši tajos gadījumos, kad kāpnes izvietotas gar sienu, kurā ir visi galvenie telpas logi. Tad caurredzamība un gaismas caurlaidība ir vissvarīgākā. Taču ne mazāk svarīga ir telpas vizuālā saistība, piemēram, dzīvojamai istabai ar otrā stāva līmenī izvietotu galeriju.

Turklāt stikls kāpņu margās pilnībā atsedz skatam pašas kāpnes, pakāpienus un to materiālu, kas ar savu dalījumu un detalizāciju ir būtiska interjera sastāvdaļa ikvienai telpai, kurā ir kāpnes. Faktiski samainās kāpņu uztveres akcenti – parasti kāpnēs galvenās ir margas, jo tās proporcionāli ir lielākā kāpņu daļa, bet stikla margas par galveno padara pašas kāpnes. Vienkārši, ne tik pierasti, savādāk, kā parasti. Un kur tad vēl, itkā gaisā lidojošais margas rokturis.

Samērā pierasta lieta ir arī stikla izmantošana dažādos plauktos un virsmās, bet, kā jau minēju, stikls
ir telpā. Tāpat iepriekš pieminēju trešo stikla dimensiju. Visas tikko minētās lietas apvienojot, varam iegūt jauku interjera detaļu, stiklā  gaismu caur šo trešo dimensiju, jeb stikla biezumu.  Telpu ar šo gaismu izgaismot nevarēs, bet gaišu stūrīti, gaismas sajūtu gan varēs radīt.

Ar savu caurredzamību stikls arī nojauc pierastu lietu pierastās sajūtas. Piemēram, stiklota galda virsma – redzam galda kājas un konstrukciju, ko parasti neredzam tādēļ, ka to aizsedz galda virsma. Tas ļauj šīs detaļas dizainēt tā, lai tās būtu interesanti aplūkot cauri virsmai. Un ja vēl galda virsma ir zemu pie grīdas, tad cauri tai redzama grīda ar visu tās materiālu un materiāla faktūru. Zemā galda gadījumā arī uz tā izvietotie priekšmeti met ēnu uz grīdas no attāluma, tādējādi itkā lidinoties virs grīdas.

Aplūkotās iespējas nebūt nav vienīgās, kā var izmantot kādu konkrētu materiālu, šajā gadījumā stiklu. Jau daudzkārt redzēta ir stikla izmantošana grīdās vai kāpņu pakāpienos. Stikls sekmīgi izmantojams arī kā nesošs materiāls pat jumta pārseguma un seguma konstrukcijās.

Vai tas nav iedvesmojoši, tik daudzas sajūtas iegūt no viena paša materiāla? Viss atkarīgs no pasūtītāja un arhitekta savstarpējās sinerģijas, ja izdodas to panākt, tad arī rezultāts neizpaliek…

Gundars Vīksna

Arhitekts