Nesen populārajā portālā Liepājniekiem.lv bija publicēts komentārs manam rakstam VIDES KVALITĀTE LIEPĀJAS KLUSAJĀS IELIŅĀS ar atsauci arī uz pašu rakstu. Starp daudzajiem lasītāju komentāriem ir atrodami arī daži, kas izteikti pieklājīgā formā un nav mani personiski aizskaroši un kuros ir jūtama interese un vēlēšanās ar cieņu izturēties arī pret viedokli, kas nesakrīt ar paša rakstītāja domām. Šis raksts tad nu ir turpinājums manām pārdomām par manu Liepāju un pārmaiņām tās vidē un ir arī mana atbilde dažiem no komentāru autoriem gan uz konkrētiem jautājumiem, gan viņu viedokli vispār.
Sākumā par mērķi, kādēļ vispār izlēmu veidot blogu ARHITEKTŪRA, BŪVNIECĪBA, AINAVA, DIZAINS un iesaistīt tajā arī daļu no saviem darbiniekiem un domubiedriem. Labi saprotot, ka tēmas, par kurām tur rakstām plašai sabiedrībai nebūs saistošas, uzskatīju, ka nebūtu slikti savu viedokli padarīt publiski pieejamu, lai ikviens, kas vēlas, varētu to tur atrast un argumentēti komentēt. Tas mums palīdzētu paskatīties uz savu darbu no malas, it kā ar sabiedrības acīm. Un, ja kādam ir patiesa interese, tā būtu vide, kur apmainīties viedokļiem. Otrs apsvērums bija nereti sastopamā pārāk smagā valoda, kādā daļa autoru raksta profesionālajā literatūrā par arhitektūru un dizainu. Gribējās tā vienkārši par to pastāstīt.
Tad nu arī šādu mērķu vadīts nolēmu uzrakstīt par lietām, kas, kā man liekas, varētu tikt izdarītas labāk, ja vien spēles dalībnieki būtu toleranti viens pret otru un arī pret sabiedrību. Tie paši mērķi man ir arī rakstot šo rakstu – ne pamācīt vai nopelt kādu, bet darīt zināmu, ka es domāju šādi. Varbūt kādam tas liks kaut nedaudz savu viedokli mainīt… gan par manis izvēlēto tēmu, gan par veidu, kā izteikt savu viedokli.
Un nu par dažiem viedokļiem no komentāriem.
Vairāki komentētāji izsaka apgalvojumu, ka tā vai cita nesen celta ēka pilsētas vēsturiskajā centrā. Pieminēta gan ēka Jūras un Graudu ielu stūrī, gan arī vairākas manis projektētas ēkas – piemēram, abi veikali Malkas ielā. Es gan laikam esmu liberālu uzskatu piekritējs, ka kādas ēkas iederība vai neiederība vidē ir ļoti subjektīvs viedoklis. Diez vai pat kādas speciālistu grupas vai komisijas, vai arī būvvaldes viedoklis ir pietiekošs, lai iederības vai neiederības fakts tiktu konstatēts kā pēdējā patiesība. Rakstam pievienotajās bildēs esmu centies parādīt objektus, kurus pats esmu dabā redzējis un kuri ir lieliski, lai arī tie nu nekādi neierakstās tajās iederības kategorijās, par kurām nereti strīdas arī Latvijas arhitekti un arhitektūras vēstures speciālisti.
Ja mēs spētu pajautāt visiem viedokļa paudējiem savu viedokli pamatot, mēs noteikti dzirdētu dažādus skaidrojumus. Tāpēc es uzskatu, ka kāda projekta liktenis ir atkarīgs no konkrētā brīža situācijas, no vienošanās starp tā īpašnieku, jeb naudas maka turētāju, arhitektu, būvnieku, būvvaldi un galu galā arī saimnieciski politisko situāciju konkrētajā laikā un vietā. Un ja šie visi apstākļi ir kopā radījuši to, kas ir sanācis, tad tā tam ir bijis jānotiek. Arī ēka Jūras un Graudu ielas stūrī ir šāda procesa rezultāts. Jā, arī man neliekas, ka tā ir tas labākais, kas pēdējā laikā ir radies, bet galvenās lietas arhitekts ir atrisinājis, gan mainīgo ēkas stāvu skaitu no četriem Graudu ielas stūrī līdz diviem pie Dubelšteina ielas, atjaunota Dubelšteina ielas apbūves līnija, tukšums apbūvē aizvietots ar ēku, krustojums ar būvapjomu, ar stūra ieeju u.c. Vienmēr kādam tā patiks un kādam nepatiks, vai tad tas, kuram nepatīk ir vairāk tiesību, kā tam, kuram patīk? Es domāju, ka arī šai ēkai ir tiesības dzīvot savu dzīvi un raksturot laiku un apstākļus, kādos tā radusies. Tāda ir mūsu kopējā varēšana un nevajag to apspļaudīt. Visi, kas tās tapšanā ņēma dalību, esmu pārliecināts, darīja to ar vislielāku uzcītību.
Līdzīgi ir arī ar maniem diviem objektiem Malkas ielā. Tās ir manas skices, kuras pieņēma pasūtītājs, kuras būvvalde saskaņoja un saskaņā ar kurām izstrādāts projekts, uzceltas ēkas un tagad sekmīgi tiek ekspluatētas. Ja šis rezultāts kādam šķiet nepieņemams, viņš taču drīkst to kritizēt, arī ķengāt, ja tas sagādā gandarījumu. Nav jau tā, ka es nespēju būt paškritisks, taču ar abiem Malkas ielas veikaliem es esmu apmierināts un uzskatu, ka visi kritēriji ir ievēroti. Abas ēkas atrodas uz ielas būvlaides, to augstums ir sabalansēts, pat vienāds ar apkārtējām ielas un kvartāla ēkām, to fasāžu mērogs ir proporcionāls apkārtējo fasāžu mērogam, Gerkena veikala ēkai ir Liepājas tradicionālajam apbūves raksturam atbilstošs stūra risinājums ar stilizētu tornīti virs ieejas. Jā, atzīstu, ka nerespektēju Valsts kultūras pieminekļu inspekcijas vēlmi samazināt stikloto plakņu laukumus un projektēt ēku ar logiem, nevis stiklotām sienām, bet mēs draudzīgi vienojāmies, ka tā nav un nedrīkst būt kategoriska prasība, ka tā tomēr ir autora atbildība. Man taču arī drīkst būt savs viedoklis… Es kategoriski nepiekrītu uzskatam, ka jauna ēka tikai tad iederēsies vēsturiskajā pilsētas daļā, ja tā tiks projektēta kā vēsturiskas ēkas kopija (tāds bija viens no komentāriem ). Mēs dzīvojam šajā laikā un lietojam šī laika materiālus un iespējas. Tas būtu tikai absurdi, ja mēs to ignorētu. Un faktiski to jau arī neprasa neviens vēsturnieks vai pieminekļu inspekcija, svarīgi ir, kur katrs arhitekts to robežu novelk.
Daudz mazāk manevra iespēju ir vēsturisku ēku rekonstrukcijas gadījumā. Te tomēr ir svarīga pietāte pret stilu, ēkas proporcijām, būvdetaļām u.t.t. Tādēļ arī rakstīju par neatbilstošiem logiem un apšuvuma dēļiem vēsturisku ēku atjaunošanā. Taču arī te ir iespējama viedokļu atšķirība. Es nepiekrītu, ka nevienai vēsturiskai ēkai nedrīkst likt plastmasas logus. Ir jāšķiro situācijas. Labāk kādai ēkai ielikt pareiza dizaina plastmasas logus ar plastmasas dekoriem, nekā ēka turpina bojāties, vai arī sadalīt būvniecības budžetu par labu citām, varbūt lielākām konkrētās ēkas vai vides vērtībām un upurēt koka logus, nevis visu ēku.
Protams, ir ēkas, kurās tas nav pieļaujams, kuras faktiski būtu nevis jārekonstruē, bet jārestaurē un būtu tikai pareizi, ja valsts un pašvaldība radītu finansiāla atbalsta sistēmu, kas palīdz remonta situācijā īpašniekam izpildīt visas prasības, kas tiek izvirzītas restaurācijai. Taču arī visvienkāršākajās rekonstrukcijas situācijāsvai atbilstības kritēriju kopums ir daudz skaidrāks un konkrētāks un pareizi ir to ievērot, tādējādi paužot savu inteliģenci, toleranci, izpratni.
Gundars Vīksna,
arhitekts
Komentāri