Ekonomiskās krīzes laiks liek pārvērtēt līdzšinējās vērtības ne tikai ikdienas lietās, ne tikai saimnieciskās lietās, bet arī arhitektūrā, būvniecībā, projektu izstrādē. Taču negribas ticēt, ka mazāk naudas nozīmē to, ka vairs nesapņojam, neceram. Kaut vai par savu mājokli. Ja vēlamies dzīvot savā mājā, tad sapnis par to tāpat vien neizgaisīs. Arhitektam jāatrod situācijai piemēroti, iespējami risinājumi, kuri liktu mājas tīkotājam izšķirties spert šo soli arī tik grūtos laikos…
Nejauši atradu izsludinātu arhitektūras skiču konkursu, kurā tika meklētas jaunas idejas savrupmāju projektiem. Vieta, kur ēkas plānots būvēt, gan nav Latvija, bet ASV, taču šīs zemes pieredze prasību definēšanā jauniem mājokļiem varētu būt noderīga arī mums, galu galā nekustamā īpašuma krīze ir līdzīga gan šeit, gan tur… Par to, kā projektam veiksies 400 projektu konkurencē, šobrīd nevaru zināt un galu galā tas jau arī nav galvenais iemesls, kādēļ piedalāmies konkursos, vērtīgākās ir atziņas, kas dzimst, strādājot pie konkursa darba…
Pārdomās iepriekš minētajā kontekstā dzima mājas ideja. Nevar apgalvot, ka šāda ideja ir jauna, taču, tas, ka tā ir aktuālāka, kā jebkad agrāk, gan laikam ir tiesa. mājas projekts izstrādāts, balstoties uz četrām atziņām:
- vienkāršība formās un izteiksmes līdzekļos ir vienīgā pareizā filozofija ilglaicīgai un videi un cilvēkiem draudzīgai arhitektūrai. Turklāt vienkārša ēkas būvforma būs lētāka, turklāt, tā ir arī energoefektīva.
- plašuma sajūta un skats uz mīļām lietām gandrīz no visām telpām (dārzs ap māju, zaļumu zona dzīvojamā istabā), daudz stiklotu plakņu.
- Videi draudzīgi, dabiski celtniecības materiāli – koka konstrukcijas un apdare, māla ķieģeļi, koka un akmens flīžu grīdas, siltumizolācija no otrreizējiem izejmateriāliem, dabīgu materiālu segumi celiņiem.
- Energoefektīvi risinājumi gan ēkas inženierrisinājumos (efektīga siltumizolācija, ventilācija ar rekuperāciju un gaisa ieņemšanas vadu atbilstošā garumā gruntī, saules paneļi u.c.), gan plānojumā (verandas aizvērtā stāvoklī veido bufera zonu aukstajam āra gaisam, neļaujot tam nokļūt līdz stiklotajai istabas sienai).
Kopumā tas ir mēģinājums apvienot pasīvās mājas ideju arfilozofiju, pasaules uzskatu, ar vēlmi savai dzīves telpai dotpievienoto vērtību. Lai māja būtu energoefektīva, lai tā būtu iespējami lēta gan no būvizmaksu viedokļa, gan ekspluatācijas izmaksu viedokļa, izvēlēta vienkārša ēkas būvforma ar tradicionālu jumta siluetu, kas pastarpināti ir arī garantija ēkas harmonijai praktiski ar jebkuru dabas vai pilsētas ainavu.
Dzīvojamās telpas pamatvērtība ir caurredzamība, atvērtība, zaļumi ārpusē un telpā, dzīvojamās istabas daļa plānota kā oranžērija. No istabas to nodala vien nepilna augstuma siena, kuras funkcija ir izvietot TV un audio ierīces, aiz sienas zaļie augi. Tā kā ģimene daudz laika pavada, skatoties TV, tad zaļumi vienmēr būs skatiena virzienā, tos efektīgi izgaismojot, arī tumšajā diennakts laikā būs vizuāls baudījums. Blakus TV – kamīns uz zaļumu fona. Dzīvojamā istaba, ēdamistaba un virtuve ir mājas enerģētiskais centrs, otrā stāva līmenī tam pieslēdzas arī lielā guļamistaba. Dzīvojamai istabai augstie griesti līdz pat jumtam kopā ar lielajām stiklotajām plaknēm radīs brīvības sajūtu un vietu ģimenes garīgai kopībai. Interjērā eksponētās koka konstrukcijas un koka apdare sienām radīs mājīguma un siltuma sajūtu. Abās dzīvojamās telpas pusēs plānotas verandas ar bīdāmām stikla sienām. Vasarā, kad sienas atbīdītas – verandas pārvēršas par terasi, rudenī un pavasarī, sienas aizbīdot vējš nepūtīs un saulīte uzsildīs telpu, tādējādi pagarinot ārtelpas lietošanas laiku, bet ziemā veranda palīdzēs saglabāt siltumu ēkā. Halle turpinās arī otrā stāva līmenī kā kopējās dzīves telpas daļēji nodalīta vieta, kur iekārtota darba vieta ar mājas datoru, bērnu istaba un neliela telpa zem slīpā jumta viesu izguldīšanai. Lielā guļamistaba puslīmeni augstāk jumta stāvā, atdalīta no dzīvojamās istabas ar bīdāmu stikla sienu, plašumu tai piešķirs dzīvojamās istabas lielie logi un iekšējā oranžērija. Visas telpu platības aprēķinātas līdz 1.6m augstumam, kaut gan reālā grīdas platība ir lielāka.
"Zaļā" domāšana noteikusi arī būvmateriālu izvēli. Koks gan konstrukcijās, gan apdarēs, māla ķieģelis, kā tradicionālsmateriāls. Abi šie materiāli lietoti gan fasāžu, gan interjeru apdarēs. Ieguvums – atkrīt špaktelēšanas un krāsošanas darbi, kas raksturīgi apmetuma un ģipškartona sienām. Grīdas nokoka dēļiem un akmens flīzēm, griestu apdarei krāsotas ģipškartona loksnes starp spārēm (spāru apakšas atsegtas). Ēkas siltumizolācijai lietota Ekovate, vai cits, līdzvērtīgs no pārstrādātām izejvielām ražots materiāls.
Ēkas inženierrisinājumos izmantotas tehnoloģijas, kas nodrošina energoefektīvu tās ekspluatāciju. Ārsienu un jumta konstrukcijās izmantota ‘’Pro Clima’’ mitrumu regulējošas membrānas un blīvējumi, koka logu rāmji ar daudzslāņu stikla paketēm nodrošinot U-rādītājus
Zaļās mājas vizualizācijas un plāni lapā http://gvbirojs.lv/maju-projekti/zala-maja
Gundars Vīksna
Arnis Balčus
Komentāri